Ir vairāki ceļi, kā varat kļūt par meža īpašnieku, – tā var būt pārdomāta meža pirkšana vai privatizācija, kā arī negaidīta dāvinājuma vai mantojuma saņemšana. Neatkarīgi no veida, kā savā īpašumā esat ieguvis mežu, pārliecinieties, ka Jums ir visi meža īpašniekam nepieciešamie juridiskie dokumenti. Meža īpašnieka trīs pamatdokumenti ir zemesgrāmata, robežplāns un meža apsaimniekošanas plāns.

Pērkot, privatizējot, saņemot dāvinājumā vai mantojot mežu, jau pašā īpašuma iegūšanas sākuma posmā jāvēršas pie notāra, lai sastādītu lūgumu, ko iesniegt Valsts zemes dienesta Zemesgrāmatu nodaļā par nepieciešamā dokumenta saņemšanu. Zemesgrāmata ir viens no meža īpašnieka pamatdokumentiem, kaut arī patlaban, kad izveidota Valsts vienotā datorizētā zemesgrāmata, tai obligāti nav jābūt īpašniekam uz rokas. Savas īpašuma tiesības, kas oficiāli reģistrētas pēc valstī esošās likumdošanas, varat pārbaudīt arī elektroniski, ieskatoties Valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā (www.zemesgramata.lv). Tur reģistrēti un apskatei pieejami visi Latvijas Republikā esošie īpašumi. Lai šādā veidā pārbaudītu savas īpašuma tiesības, Jums jāzina vai nu īpašuma nosaukums, kadastra numurs, vai arī adrese.

Kaut arī robežplāns ir ļoti svarīgs dokuments, pieredze rāda, ka īpašnieki to bieži vien mēdz pazaudēt vai arī īpašuma iegūšanas brīdī aizmirst par to painteresēties. Ja secināt, ka Jūsu īpašuma robežplāna nav Jūsu rīcībā, to iespējams atjaunot, vēršoties Valsts zemes dienestā un saņemot apstiprinātu robežplāna kopiju (www.zemesdienests.lv).
Vajadzētu pievērst uzmanību veidam, kā robežplāns sagatavots, – ar veco ierādīšanas metodi vai moderno un precīzo instrumentālo metodi. Vēlams, lai robežplāns būtu veikts ar precīzo instrumentālo mērīšanu, jo tādā gadījumā strīdu situācijās neviens, piemēram, kaimiņi, vairs nevar apstrīdēt īpašuma robežas.
Diemžēl nereti ir gadījumi, kad Valsts zemes dienestā uzrādītās īpašuma robežas ievērojami atšķiras. Šādās situācijās par pareiziem tiek uzskatīti tie robežplāni, kas sastādīti ar precīzo instrumentālo metodi. Dažkārt mērījumu nesakritības dēļ zemes īpašniekam, kura robežplāns sastādīts ar vecajām metodēm, nākas zaudēt pat vairākus hektārus sava īpašuma. Tāpēc, ja Jūsu robežplāns ir vecs un nav sagatavots ar instrumentālajām metodēm, ieteicams pārliecināties, vai tas atbilst robežu tagadējam reālajam stāvoklim. To varat noskaidrot, vēršoties Valsts meža dienestā.
 

Ja Jūsu īpašumā ir vairāk par ½ ha meža, likums paredz, ka obligāti nepieciešams meža apsaimniekošanas plāns. Šis dokuments vajadzīgs arī gadījumos, kad gatavojaties veikt jebkādu saimniecisko darbību mežā. Plānam noteikti jābūt saskaņotam ar Valsts meža dienestu un ar attiecīgā reģiona vietējo mežniecību. Apsaimniekošanas plāns ir derīgs 10 gadus. Noteikti pārliecinieties, vai Jūsu rīcībā esošais plāns ir derīgs. Meža fonda darbinieki var atbildēt uz visiem jautājumiem, kas šajā sakarā Jūs interesē.
Lai sastādītu meža apsaimniekošanas plānu, taksatoram vajadzīgs Jūsu īpašuma robežplāns. Licenzēts taksators veic meža izvērtēšanu – kuru sugu un kāda vecuma koki atrodas īpašumā, kāda saimnieciskā darbība iespējama, kādi nepieciešamie pasākumi Jūsu mežā ir veicami.
Pēc tam taksācijas dokumenti obligāti jāiesniedz vietējā mežniecībā un Valsts meža dienestā, kas Jūsu īpašumu pārskatīs un ņems uzskaitē.

Sākot jebkādu darbību savā mežā vai, tieši otrādi, neveicot likumā noteiktos pasākumus savā īpašumā, jāiepazīstas ar atbilstošajiem likumiem, lai izvairītos no pārkāpumiem. Neskaidrību gadījumā varat vērsties Meža fondā, kur atbildes uz jautājumiem palīdzēs rast mūsu profesionāļi. Jāpatur prātā, ka likumi laika gaitā mainās un tiek papildināti.

Nodokļi
Ja savā īpašumā neveicat nekādu darbību, Jums jāmaksā vienīgi ikgadējais nekustamā īpašuma nodoklis, kas ir obligāts ikvienam meža īpašniekam. Nodoklī maksājamo summu aprēķina vietējā pašvaldība, par pamatu ņemot divus lielumus: zemes kadastra vērtību un mežaudzes vērtību. Zemes kadastra vērtību nosaka Valsts zemes dienests pēc valstī vienoti izstrādātiem algoritmiem, un Jūsu īpašumā esošās mežaudzes vērtību pašvaldība saņem no Valsts meža dienesta. 1,5% kopējās īpašuma vērtības summas Jums jāsamaksā nekustamā īpašuma nodoklī.

Ņemiet vērā, ka:
• mežs vai tā daļa 0–40 gadu vecumā ar nodokli netiek aplikts.
•Ja mežs ir vecāks par 40 gadiem, ar noteiktiem algoritmiem tiek noteikta meža vērtība, kas tiek aplikta ar 1,5% nodokli.
• Izcirtumi, kas nav atjaunoti, tiek aplikti ar 1,5% nodokli, izcirtuma vērtību aprēķinot kā pirms ciršanas tur esošā meža vērtību. Lai samazinātu nekustamā īpašuma nodoklī maksājamo summu, ir vērts pēc iespējas ātrāk atjaunot izcirtumu, ko vietējā mežniecība atzīst un dokumentē kā mežaudzi. Turklāt jāapzinās, ka tieši Jums kā meža īpašniekam jāizrāda iniciatīva, lai mežsaimniecība izcirtumu atzītu par mežaudzi. Mēdz būt gadījumi, kad mežniecībā 20 gadus saglabājas informācija, ka attiecīgais īpašums ir izcirtums, un īpašnieks maksā nodokli, kaut gan tur jau sen dabiskā ceļā izveidojusies mežaudze, par kuru nodoklis vispār nebūtu jāmaksā;
• ja veicat kādu saimniecisku darbību ar savu mežu, līdz ar nekustamā īpašuma nodokli jārēķinās vēl ar citiem nodokļiem. Piemēram, ja pārdodat cirsmu vai pats realizējat malku, papīrmalku vai baļķus, stājas spēkā visi parastie nodokļi, ar ko apliekama saimnieciskā darbība. Nodokļa nomaksas noteikumi atšķiras, vai esat privātpersona, reģistrējies kā saimnieciskā darba veicējs vai SIA. Detalizētu informāciju par šiem nodokļiem var uzzināt Valsts ieņēmumu dienesta mājaslapā (http://vid.gov.lv/);
• ja gribat mežu pārdot, jārēķinās ar kapitāla pieauguma nodokli, kas ir 15% no starpības starp meža kadastra vai iegādes vērtību un pārdošanas vērtību. Vairāk par kapitāla pieauguma nodokli lasiet sadaļā Biežāk uzdotie jautājumi.
Jums ir tiesības no meža pārdošanas vērtības atrēķināt visus izdevumus, kas saistīti ar jebkādu meža uzlabošanu. Tādējādi starpība starp meža iegādes cenu un pārdošanas cenu var tikt samazināta, bet tas savukārt nozīmē, ka ievērojami mazāka būs arī kapitāla pieauguma nodoklī maksājamā summa. Būtiski gan atcerēties, ka vērā tiks ņemti tikai oficiālie čeki par meža uzlabošanā veiktajām darbībām un iztērētajām summām, kuri apliecinās veikto pasākumu izmaksas.
.

Ikviens īpašums, tai skaitā arī mežs, ne tikai dod gandarījumu, iespējas un peļņu, bet tikpat lielā mērā uzliek arī pienākumus. Nerunājot par morāliem un emocionāliem aspektiem, kā, piemēram, saudzīgu un gudru meža apsaimniekošanu, pastāv arī virkne pienākumu, kas ir noteikti ar Latvijas valsts likumdošanu.

Maksāt nodokļus.
Laicīga un godīga likumā noteikto nodokļu nomaksa ir ikviena īpašnieka pirmais pienākums pret valsti. Meža īpašniekam, ja arī viņš mežā neveic nekādu darbību, katru gadu ir jāmaksā nekustamā īpašuma nodoklis. Ja vēlaties veikt jebkādu saimniecisku darbību ar savu mežu, jums jārēķinās ar vairākiem likumā noteiktiem nodokļiem. Vairāk par nodokļiem, ar ko jārēķinās meža īpašniekam, skatieties sadaļā Nodokļi.

Rūpēties par sava īpašuma uzraudzību.
Jūsu pienākums ir rūpēties par sava meža uzraudzību un aizsardzību. Būtu naivi cerēt, ka par jūsu īpašumu, ko esat atstājis savā vaļā un gadiem neesat apsekojis, būs parūpējies kāds cits. Vietējām mežniecībām nav resursu, lai bez valsts īpašumā esošajiem mežiem apsekotu un aizsargātu arī visus privātos īpašumus. Tādējādi meža aizsardzības funkcijas tiek pārliktas uz pašu meža īpašnieku.
Var gadīties, ka jūsu gadiem neapsekotajā īpašumā netraucēti ir darbojušies zagļi, kas veikuši nelikumīgu un nesankcionētu meža ciršanu. Turklāt, ja Valsts meža dienesta darbinieki pirms jums pamana nelikumīgās darbības mežā, var pat izveidoties absurda situācija, kad jūs vēl saņemat sodu par zagļu veiktajām nelikumībām. Par ikvienu nelikumīgu darbību, kas notiek mežā, pirmām kārtām tiek prasīta atbildība no jums kā meža īpašnieka. Šādā situācijā jums nāksies samaksāt sodu, kaut gan pēc tam, protams, tiesas ceļā ir izredzes pierādīt, ka neesat vainīgais, bet gan upuris.
Ja konstatējat savā mežā veiktu pārkāpumu, Jums par to ir jāinformē vietējā mežniecība vai virsmežniecība. Informācija par pārkāpumu nonāks Valsts meža dienestā arī tad, ja griezīsieties ar iesniegumu policijā.

Uzturēt kārtībā meliorācijas sistēmu.
Katrs meža īpašnieks ir atbildīgs, lai viņa īpašumā meliorācijas sistēma tiktu uzturēta kārtībā. Lielākais drauds meliorācijas sistēmai ikvienā mežā ir bebri. Gadījumā, ja šie dzīvnieki gadiem netraucēti ir darbojušies jūsu īpašumā, notekās veidojot aizsprostus, mežs var applūst. Sliktākajā gadījumā var ciest ne tikai jūsu, bet arī kaimiņa īpašums. Tad kaimiņam ir likumīgas tiesības vērsties tiesībsargājošās iestādēs un jums nāksies maksāt sodu par viņa īpašumam nodarītajiem zaudējumiem.

Cīnīties pret kaitēkļiem un slimībām.
Ja mežu ir piemeklējusi kāda slimība vai ieperinājušies kaitēkļi, meža īpašnieka pienākums ir rūpēties par to likvidāciju. Meža īpašnieks ir atbildīgs par visu iespējamo pasākumu veikšanu, lai slimības vai kaitēkļi neizplatās uz kaimiņu īpašumiem. Jāņem vērā, ka vēja vai sniega nogāzti koki ir noteikti jāizvāc no meža, jo tajos veidojas slimību un kukaiņu perēkļi. Mūsdienās netiek pielietotas nekādas ekoloģiski kaitīgas ķīmiskas vielas cīņā pret kaitēkļiem, to vietā tiek praktizētas sanitārās cirtes. Vairāk par meža slimībām lasiet sadaļā slimības, bet par iespējamiem meža kaitēkļiem lasiet sadaļā kaitēkļi.

Sanitārā cirte, kad tiek izcirsti kaitēkļu un slimību bojātie, sausie, vēja gāztie un lauztie koki, ir izplatītākais cīņas veids par meža veselību. Šīs cirtes veic ziemā, kamēr kukaiņi guļ. Koki tiek izcirsti, izvesti no meža un zari sadedzināti.

Sanitārā kailcirte tiek veikta jau noteiktā meža teritorijā, tad tiek izcirsti ne tikai kaitēkļu un slimību bojātie, sausie, vēja gāztie un lauztie atsevišķie koki, bet gan koku grupas. Sanitārajā kailcirtē tiek izcirstas arī vēja, sniega, uguns un  meža dzīvnieku bojātas, augtspēju zaudējušas audzes.

Veikt likumā noteikto sastāva kopšanas cirti.
Likums nosaka, ka sastāva kopšanas cirte jāveic obligāti: skujkokiem 1 reizi 10 gados, lapu kokiem 1 reizi 5 gados.
Sastāva kopšanas cirti veic sākotnējā audzes attīstības stadijā – līdz 9 m augstumam. Cirtes mērķis ir nodrošināt augošos kokus ar pietiekamu augšanas telpu, saglabājot vienmērīgu koku izvietojumu. Kopšanas cirte īpašniekam ir jāuzsāk, kolīdz ir pamanāma pārējo sugu negatīvā ietekme uz galveno sugu augšanu, kā arī konkurence pamatsugas koku starpā. Skuju koku audzēs pamatsugas koku skaita samazināšanu parasti veic, kad audze sasniegusi 2-3 m augstumu. Sastāva kopšanas cirtes ieteicams atkārtot ik pēc 2 – 5 gadiem, īpaši auglīgās augsnēs arī biežāk.

Veikt cirsmu apmežošanu likumā noteiktajā kārtībā.
Meža īpašniekam ir pienākums izcirsto meža teritoriju apmežot likumā noteiktajā veidā. Meža atjaunošanu veic sējot, stādot vai atstājot dabiskai attīstībai. Izvēloties dabisko atjaunošanu, iespējams izpildīt mežsaimnieciskos pasākumus dabiskās atjaunošanas veicināšanai (sagatavojot augsni, atstājot sēklu kokus u.tml.) Atkarībā no meža augšanas apstākļu tipa, ir noteikti meža atjaunošanas termiņi un piemērotās koku sugas.

Meža atjaunošanas termiņi
5 gados ir jāatjauno:
šaurlapju ārenis, šaurlapju kūdrenis;
damaksnis, mētrājs, lāns, vēris, gārša, grīnis, slapjais mētrājs, slapjais damaksnis, slapjais vēris, slapjā gārša, viršu ārenis, mētru ārenis, platlapju ārenis, viršu kūdrenis, mētru kūdrenis, platlapju kūdrenis.
10 gados ir jāatjauno:
purvājs, niedrājs, dumbrājs, liekņa.

Par konstatētiem meža apsaimniekošanu regulējošo normatīvo aktu pārkāpumiem Valsts meža dienesta amatpersonas katru gadu pieņem vairāk nekā 1000 lēmumu par administratīvo sodu uzlikšanu. Vainīgajām personām uzlikto administratīvo sodu apmērs katru gadu kopā sastāda daudzus desmitus tūkstošu latu. Visbiežāk šie pārkāpumi saistās ar meža īpašnieku neieinteresētību pēc meža izciršanas to atjaunot. Tāpat ik gadu daudzi simti mežu īpašnieku tiek sodīti par patvaļīgu augošu koku izciršanu. Pārkāpumi nereti tiek veikti nepietiekamas informētības dēļ, tāpēc, pirms ķeraties klāt meža darbiem, apzinieties pats savas iespējas un izvērtējiet savas zināšanas mežsaimniecības jomā, kā arī apzinieties riskus, ar kuriem varat saskarties, veicot pretlikumīgas darbības.
Ja ievērosiet un godīgi pildīsiet visus ar likumu noteiktos meža īpašnieka pienākumus, varat būt drošs, ka nekādi sodi jums nedraud. Vairāk par pienākumiem, ar ko jārēķinās meža īpašniekam, lasiet sadaļā Meža īpašnieka pienākumi.

Biežākie sodi
Par meža atjaunošanas prasību neievērošanu.
Ik gadu gandrīz 1000 cilvēku tiek administratīvi sodīti par meža atjaunošanas prasību neievērošanu. Meža īpašniekam ir pienākums izcirsto meža teritoriju apmežot likumā noteiktajā veidā – atbilstoši meža augšanas apstākļu tipiem ievērot atjaunošanas termiņus un piemērotās koku sugas. Vairāk par meža atjaunošanu lasiet sadaļā Meža īpašnieka pienākumi.

Lai mežaudzi, kuras vidējais augstums nepārsniedz 2 m, atzītu par atjaunotu, tai jāatbilst sekojošām kvalitātes prasībām:
• meža augšanas apstākļu tipam atbilstošs koku sugu sastāvs
• minimālais koku augstums skuju kokiem 0,1m, lapu kokiem 0,2m
• minimālais ieaugušo koku skaits atkarībā no valdošās koku sugas:
o Priedes - 3000 gab/ha
o Ozols, osis, vīksna, goba, kļava, dižskābardis, skābardis – 1500 gab/ha
o pārējās koku sugas – 2000 gab/ha
• ieaugušo koku izvietojums ir vienmērīgs
• maksimālā platība, kurā nav iespējama mežaudzes atjaunošana (treilēšanas vai pievešanas ceļi), nedrīkst būt lielāka par 20% no kopējās atjaunojamās platības.

Lai mežaudzi, kuras vidējais augstums atjaunotajā platībā pārsniedz 2 metrus, atzītu par atjaunotu, tai jāatbilst sekojošām kvalitātes prasībām:
• meža augšanas apstākļu tipam atbilstošs koku sugu sastāvs
• audzei jābūt koptai
• koku skaits nav mazāks par minimālo koku skaitu, kas noteikts normatīvajos aktos par koku ciršanu meža zemēs

Par patvaļīgu augošu koku ciršanu
Otru ievērojamāko daļu no konstatētajiem pārkāpumiem veido patvaļīgas augošu koku ciršanas gadījumi. Kopumā katru gadu nelikumīgi tiek izcirsta koksne gandrīz desmit tūkstošu kubikmetru apmērā, nodarot videi zaudējumus simtos tūkstošu latu.
Koku ciršanu regulē Ministru kabineta noteikumi Nr.892 "Noteikumi par koku ciršanu meža zemēs".
 

Šis jautājums nav atbildams sausos un bezkaislīgos skaitļos. Tāpat kā neviens no mums nevar sausi grāmatvediski izteikt, cik vērts ir gaiss, ko elpojam. Jo mežs ikvienam ir daudz vairāk nekā tikai skaitļos pārrēķināma vērtība. Mežs vienmēr ir bijis tepat līdzās – paaudžu paaudzēs un gadsimtos. Kā vecākais brālis tas vienmēr devis estētisku prieku un mierpilnu atpūtu, dāsni dāvājis savas veltes, priecējis un dziedējis, neko neprasot pretī. Mēs Meža fondā to saprotam un novērtējam. Tas ir pirmais, par ko mēs domājam, ja runa ir par meža vērtību. Mēs izturamies pret mežu tā, kā pieklājas īstiem mežkopjiem, – ne pārrēķinot katru koku skaitļos, bet gan kopjot, aprūpējot, apsargājot un atjaunojot.
 

Kaitēkļi

Sīkāk par kaitēkļiem, kas mitinās mūsu platuma grādos un var apdraudēt jūsu mežu, varat iepazīties Valsts meža dienesta mājas lapā. (http://www.vmd.gov.lv/?sadala=605)

Čiekuru kaitēkļi.
Egļu čiekuru svilinātājs jeb egļu čiekuru neīstā kode.
Tauriņi lido jūnijā un jūlijā. Kāpuri barojas no egļu čiekuriem, bojātie čiekuri kļūst brūngani, uz tiem parādās sarkani brūnas kāpuru ekskrementu piciņas. Kaitēklis bojā visu skuju koku sugu čiekurus.

Egļu čiekuru tinējs.
Tauriņi lido maijā un jūnijā, un dēj olas uz egles jaunajiem čiekuriem. Bojātos čiekurus var pazīt pēc sasveķojumiem.

Priežu čiekuru smecernieks jeb sveķotājs.
Vaboles lido maijā un jūnijā, dēj olas viengadīgos (pērnā gada) priedes čiekuros Bojātie čiekuri attīstās nepilnīgi, pārklāti ar sveķu plankumiem. Kāpuru ejas piepildītas ar dzelteni brūnganiem miltiem.

Skuju kaitēkļi.
Egļu mūķene.
Mātītes dēj oliņas kaudzēs uz egļu un priežu stumbriem, zem mizas zvīņām un ķērpjiem. Aprīļa beigās, maija sākumā izšķiļas 5mm gari, mataini kāpuri ar lielām melnām galvām. Kāpuri grauž koku skujas un lapas, zem koka vainaga ir redzamas apgrauztas skujas un lapas.

Priežu vērpējs.
Kaitēklis uzbrūk galvenokārt priežu tīraudzēm sausās vietās. Kāpuri apgrauž skujas, parasti vainaga vidū. Pēc pārziemošanas kāpuru atkal grauž vispirms vecās, tad jaunās skujas. Novājinātās priežu audzes nīkuļo, tām uzbrūk mizgrauži.

Priežu brūnais īssmeceris.
Kāpuri attītās augsnē. Sākumā tie barojas, apgraužot priežu sakņu mizu, vēlāk – saknes. Vaboles grauž skujas un bojā jaunos dzinumus. Bojātās skujas uz dzinumi nokalst.

Lapu kaitēkļi.
Nevienādā mūķene.
Kāpuri izšķiļas pavasarī un apgrauž kokiem lapas. Jūnija beigās zem kokiem redzamas apgrauztu lapu atliekas un kāpuru ekskrementi.

Lielais salnas sprīžmetis.
Kāpuri izšķiļas pavasarī, pārvietojas “sprīžojot” un apgrauž koku lapas. Bojājumus var pazīt maijā pēc apgrauztajām lapām.

Koku stumbru un dzinumu kaitēkļi.
Priežu lielais lūksngrauzis.
Uzbrūk apmēram 50 gadus veciem un vecākiem novājinātiem augošiem kokiem. Ieviešas arī nocirstos, nemizotos kokos, iegraužoties zem biezās mizas. Šī kaitēkļa darbības rezultātā audzes novājinās un nereti nokalst.

Egļu astoņzobu mizgrauzis.
Šī vabole ir ļoti kaitīga vecām egļu audzēm, uzbrūk galvenokārt novājinātiem kokiem. Kaitēklis ziemo turpat, kur barojas – zem koku mizas.

Priežu lielais smecernieks.
Tas ir viens no viskaitīgākajiem kukaiņiem mūsu mežos. Kaitīgas ir pašas vaboles, kas dzīvo 2 – 3 gadus un pārtiek no jauno skuju kociņu, galvenokārt priežu mizas, tik stipri apgraužot jaunos kociņus, ka tie sāk sveķot, nīkuļo un beidzot nokalst.  

Meža maijvabole.
Sevišķi kaitīgi ir maijvaboļu kāpuri, kas apgrauž jauno kociņu saknes. Rezultātā kociņi nīkuļo un nokalst.

Cīņa ar kaitēkļiem.

Lai cīnītos ar kaitēkļiem, Latvijā netiek izmantotas nekādas ekoloģijai kaitīgas ķīmiskas vielas. Lieliski kaitēkļu apkarotāji ir putni, tāpēc ieteicams mežā tiem izvietot putnu būrus. Tomēr nopietnu problēmu gadījumā putni vien jums nepalīdzēs. Jums regulāri ir jāapseko meža platības, lai jau laikus konstatētu, vai nav izveidojušies kaitēkļu perēkļi.

Lai kaitēkļi nesavairotos un neapdraudētu arī kaimiņu īpašumus, ieteicams veikt šādus pasākumus:
• regulāri apsekot savu īpašumu;
• laicīgi no meža izvest vēja lauztos un sniega sagāztos kokus, tieši tie visbiežāk kļūst par kaitēkļu perēkļiem;
• lai izvairītos no kaitēkļu ieperināšanās kokos, nav vēlams kokus zāģēt pavasarī un vasarā, kad sveķu smarža kaitēkļus pievilinās vēl vairāk. Ja kaimiņš meža darbus tomēr veic šajā laika posmā, ir vērts pievērst papildu uzmanību sava meža veselībai;
• no dažu kaitēkļu sugu savairošanās var pasargāt arī nozāģēto koku un celmu atmizošana. Tādējādi koks ātrāk izžūst un nav kaitēklim interesants;
• mākslīgu putnu ligzdošanas vietu izveidošana ir viena no senākajām un ekoloģiskākajām metodēm kaitēkļu apkarošanā;
• ķeramkoku izvietošana un ķeramgrāvju ierīkošana – tās ir senas un pārbaudītas metodes, kas palīdz cīņā ar dažām kaitēkļu sugām;
• ja kaitēkļi ir savairojušies, saskaņojot ar vietējo mežniecību, ir jāveic vai nu sanitārā cirte vai sanitārā kailcirte – izcērtot un no meža izvedot bojātos kokus. Par šīm cirtēm vairāk lasiet sadaļā Meža īpašnieka pienākumi;
• ja ir aizdomas par kaitēkļu savairošanos, labāk ātrāk sazināties ar vietējo mežsargu un konsultēties par pareizāko problēmas risinājumu. Par meža veselības jautājumiem varat vērsties arī pie Meža fonda speciālistiem. Ja laicīgi nerīkosieties, jūsu mežs drīz vien zaudēs augtspēju vai ies bojā.

Arī mežs, tāpat kā cilvēks, mēdz slimot. Pārzināt visas iespējamās koku slimības var tikai cilvēks ar speciālu izglītību un pieredzi. Tāpēc, ja jums ir aizdomas, ka jums piederošajā mežā kaut kas nav kārtībā, vislabākais ir konsultēties ar speciālistiem.

Cīņā pret slimībām iedarbīgākā un ekoloģiski nekaitīgākā metode ir sanitāro ciršu un sanitāro kailciršu veidošana, kad tiek izcirsti slimie koki un izvesti no meža, skujas un zarus sadedzinot. Kā arī regulāra meža apsekošana, vēja un sniega nolauzto koku izvākšana no meža.

Priežu brūnā skujbire.Šī slimība var iemesties desmit līdz divpadsmit gadus jaunās priežu jaunaudzēs un tā var ilgt divus trīs gadus. Uz jaunaudzi, kuru apsēdusi šī slimība, paveras nepatīkams skats – kociņu skujas ir brūnas ar plankumiem un vasaras sākumā nobirst. Tomēr šī slimība nav tik kaitīga, kā vārētu izskatīties. Priedēm skujas ar laiku sāk ataugt, vienīgi pašas priedes sāk augt mazliet lēnāk.

Dzinumu vēzis.
Nepatīkamāka slimība ir dzinumu vēzis, kura attīstības periods ilgst apmēram divus gadus. Diemžēl kokus, kurus skārusi šī slimība, vairs nav iespējams glābt.

Sakņu trupe.
Viena no nepatīkamākajām slimībām, kas var skart lielus kokus, ir sakņu trupe. Turklāt šī slimība var skart gan skuju kokus, gan lapu kokus. Sakņu trupes izplatību galvenokārt veicina mežizstrāde siltā laikā. Nozāģētos celmus šai laikā viegli var inficēt sliktās sporas, turklāt sēņu micēlijs tajos var attīstīties pat desmitiem gadu. Tāpēc slimībai nolemti būs arī jaunie cirtē iestādītie koki.
Lai celmi netiktu inficēti, mūsdienās visbiežāk tiek izmantotas bioloģiskās celmu aizsardzības metodes, kad celmi tiek apsmidzināti ar citu sēņu sporām. Efektīva metode cīņā ar slimību ir inficēto celmu izraušana.

Mēs nevaram iedomāties mežu bez meža zvēriem, un visai pamatoti tos uzskatām par mūsu meža svētību. Tomēr daži no tiem var pamatīgi pabojāt mežu.

Bebri.
Mežam lielu postu var nodarīt bebri, kas var appludināt plašas mežu teritorijas. Tāpēc, ja pamanāt, ka tie sāk darīt kādu acīmredzamu kaitējumu, vērts meklēt metodes, kā likvidēt aizsprostus.

Stirnas.
Kokus var sabojāt arī staltbrieži un stirnas, kas nograuž koku mizu un jaunos dzinumus. Tādējādi koki novājinās un ir lielāka iespējamība, ka tajos iemitināsies kaitēkļi.

Latvijā aizvien biežāk dzirdam par postījumiem, ko mežam ir nodarījušas dažādas dabas stihijas, piemēram, vētras, bieza sniega sega, pārmērīgs nokrišņu daudzums vai uguns. Dabas apstākļus ietekmēt un novērst nav mūsu spēkos. Mums atliek vien cīnīties un novērst to radītās sekas. Dabas apstākļu un stihiju izraisīto seku novēršana mežā nav tikai estētikas vai mūsu ērtību jautājums.  Mežā būtiski ir novākt vēja vai sniega lauztos un izgāztos kokus, jo tieši tie var izvērsties par meža kaitēkļu un slimību perēkļiem.

Ugunsgrēki
Meža ugunsgrēki visbiežāk ir pašu cilvēku neuzmanīgas rīcības ar uguni sekas. Neapdomīgi nomests sērkociņš, un īpašums īsā brīdī var pārvērsties par pelnu kaudzi. Nemaz nerunājot par kaitējumu, kad aiziet bojā dzīvas meža radības un dzīvi koki.
Skrejuguns ir raksturīga ar to, ka deg meža zemdega un pamežs, bet uguns nesasniedz audzes vainagus. Uguns virzienu, kā arī stiprumu ļoti ietekmē vēja spēks un vēja virziens. Visbīstamākā ugunsgrēka forma ir tā saucamā vainaguguns. Tā deg spēcīgi, izplatās ātri un bieži vien ātri maina virzienu. Tā kā pie šī degšanas veida pa gaisu lido degošas skujas, lapas un dzirksteles, jārēķinās, ka uguns bieži vien virzās uz priekšu lēcieniem, radot ugunsgrēka frontei priekšā jaunu ugunsgrēku.
Savukārt zemdegas – kūdrainas augsnes virskārtas gruzdēšana – virzās uz priekšu ļoti lēni, bet deg ļoti ilgi, pat vairākus mēnešus.

Lai pēc iespējas mazinātu ugunsgrēka riskus jūsu mežā, ieteikums ir iztīrīt ceļmalas, izvest izcirstos krūmus, lai pēc iespējas mazāka būtu varbūtība, ka garāmgājēja vai braucēja nomests izsmēķis var izraisīt ugunsgrēku. Tieši tāpat ir ieteicams pēc meža dabu beigšanas sakārtot izcirtuma vietu - neatstāt nesavāktas skujas un zarus.

Vējgāzes
Lielu postu mežam var nodarīt vētras. Piemēram, 2005.gadā vētra Latvijas mežos nolauza vairāk nekā sešus miljonus kubikmetru koksnes, kas bija puse no gada ciršanas apjoma. Ir saglabājušies dati, ka 1967. un 1969. gada vējlauzēs nogāza vēl ievērojami vairāk - 28 līdz 30 miljonus kubikmetru.
No šādām dabas stihijām un ar tām saistītiem materiāliem zaudējumiem nav pasargāts neviens īpašums. Tomēr, kā atzīst speciālisti, meži, kuri ir labi kopti un aprūpēti, arī pret dabas stihijām ir izturīgāki.
Vējgāžu seku likvidēšana mežā ir sarežģīta, darbietilpīga, bet tomēr veicama obligāti, ja nevēlaties, lai jūsu mežā savairojas kaitēkļi un slimības. Jo tieši mirušajā koksnē tie sāk vairoties visātrāk, it īpaši siltā laikā. Tas apdraud ne tikai to koksni, kas ir nogāzta, bet arī veselos un dzīvos kokus. Ja vējlaužu sekas netiek likvidētas, lielos daudzumos savairojas, piemēram, egļu astoņzobu mizgrauzis, kas var pilnībā iznīcināt dzīvās egles.

Pirmais darbs pēc vētras ir meža ceļu attīrīšana, lai pēc tam būtu iespējams no meža izvest vēja sagāztos kokus.
Strādāt vējgāzēs ir ļoti sarežģīti. Ir jārēķinās, ka tas ir laikietilpīgāks darbs par vienkāršu meža izstrādi. Tas arī ir sarežģītāk, iespējami biežāki tehnikas lūzumi un, pats galvenais, – tas ir daudz bīstamāk. Šādās reizēs iespējama koku kustība ne tikai vertikālā, bet arī horizontālā virzienā.

Snieglauzes
Liels sniega daudzums un pēc tam sekojošs apledojums vai atkusnis, kad sniegs kļūst slapjš un ļoti smags, var nodarīt lielu postu mežam. Šinī 2010./2011. gada ziemā Latvijas meži piedzīvoja pamatīgus postījumus snieglaužu dēļ. Pēc apjomīgas snigšanas sekoja lietus un apledojums, tādējādi uz katra vissīkākā koka zariņa izveidojās aptuveni 1,5 cm biezs ledus. Bet kopumā katram kokam, atkarībā no zaru vainaga izmēra, apledojums radīja papildu svaru pat 100 kilogramu apmērā, ko koki neizturēja. Mežā lūstošo koku skaņu varēja dzirdēt pat vairāku kilometru attālumā.
Mežu apsaimniekotāji uzsver, ka zaudējumi nav rēķināmi tikai izpostītajos koksnes kubikmetros. Lielākā daļa no snieglaužu skartajām audzēm ir jānocērt sanitārajā kailcirtē un vietā jāstāda jauns mežs - jānoraksta kādi divdesmit, četrdesmit mežsaimniecības cikla gadi. Arī lietkoksnes šajās cirsmās ir pavisam maz, pamatā te sanāk tikai malka, papīrmalka un šķelda, jo koksne, ko iegūst pēc snieglauzes, ir zaudējusi savu kvalitāti - parasti stumbra vidusdaļā ir lūzums ar garām plaisām.

Kā rāda pieredze, mežu īpašnieki, kas saņēmuši mežu mantojumā vai kā dāvinājumu, bieži vien dzīvo pietiekoši lielā attālumā no jauniegūtā īpašuma vai arī, darbojoties ar laukiem un mežu nesaistītās sfērās, par iegūto mežu vispār neinteresējas. Tomēr jāņem vērā: ja jūs esat aizmirsis par savu mežu, tas nenozīmē, ka par to būs aizmirsuši mežu apzadzēji.
Koksnes zādzības no svešiem īpašumiem mūsdienās diemžēl ir ļoti izplatīta parādība. Ja regulāri neapsekojat savu mežu un neesat kaut kā īpaši parūpējies par tā apsargāšanu, tad nebrīnieties, ja sagaidīsiet paziņojumu par soda sankcijām no vietējās mežsaimniecības par nelikumīgu meža izciršanu. Bieži vien mežu apzadzēji, īpašniekam pat nenojaušot, izcērt augoša meža platības, kuras pēc likuma izcirst nedrīkst. Nerunājot par to, ka tiek nodarīts kaitējums jūsu īpašumam, vietējā mežsaimniecība, pamanot nodarījumu, tieši jūs sodīs par nelikumīgām un neatļautām darbībām mežā. Nerunājot par nepatikšanām ar sodu, vēl lielāks var būt emocionālais pārdzīvojums, kad skaista meža vietā varat ieraudzīt plikus celmus...
Vislabākais ieteikums tiem, kas kritiski novērtē savas iespējas meža aprūpē un kuru intereses ir tālas no mežsaimniecības, ir savu mežu pārdot. Meža fonds jūsu mežu aprūpēs vislabākajā un profesionālākajā veidā, jo veic regulāru savā īpašumā esošo mežu pieskatīšanu un apsekošanu. Turklāt reizēs, kad vēlēsieties pastaigāties vai pasēņot bijušajā īpašumā, to varēsiet bez ierobežojumiem darīt.

Lai koptu un uzturētu mežu, jārēķinās ar dažādiem izdevumiem, kas nav mazi. Lielu atbalstu meža saimniekiem var dot Eiropas struktūrfondu apguve. Eiropas naudu iespējams iegūt, lai atjaunotu un koptu mežus, apmežotu lauksaimniecisko zemi, veiktu neproduktīvo audžu nomaiņu u.c.
Tomēr ikvienam Eiropas naudas tīkotājam ir jāņem vērā, ka iegūtie līdzekļi segs izdevumus, bet uz to rēķina iedzīvoties nebūs iespējams. Lielākais ieguvums no Eiropas naudas var būt tas, ka ar šī naudas palīdzību varēsiet uzlabot mežaudzes vērtību.
Ja esat ieinteresēts pieteikties Eiropas naudas saņemšanai, jums regulāri jāseko līdzi informācijai, kuri projekti kurā brīdī tiek aktualizēti, kuri uz brīdi apturēti un kuri – slēgti.
Plašāku informāciju par pieteikšanos dažādiem projektiem meklējiet Lauku atbalsta dienesta mājas lapas sadaļā Mežsaimniecība (http://www.lad.gov.lv/lv/mezsaimnieciba/) un ES fondu mājas lapā (http://www.esfondi.lv/page.php?id=647)

Uz šo brīdi aktuālie atbalsta projekti:

"Infrastruktūra, kas attiecas uz lauksaimniecības un mežsaimniecības attīstību un pielāgošanu" 3. kārta
Iesniegumu pieņemšana: 08. 03. - 11. 04. 2011.

Pasākuma mērķis ir uzlabot infrastruktūru, kas attiecas uz lauksaimniecības attīstību, meža ražības paaugstināšanu, audzes veselības un kokmateriālu kvalitātes uzlabošanu, kā arī lauksaimniecības un mežsaimniecības nozares konkurētspējas paaugstināšanu.

Projekta iesnieguma veidlapa un metodiskie norādījumi tās aizpildīšanai ir atrodami mājas lapā: www.lad.gov.lv, sadaļā - ES atbalsts.

"Meža ekonomiskās vērtības uzlabošana" 3.kārta
Projektu iesniegšana atvērta no 04.01. 2010.

Projektu pieņemšana turpināsies līdz brīdim, kad laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" tiks publicēts paziņojums par kārtas noslēgumu.
Pasākuma mērķis ir palielināt meža ekonomisko vērtību, nodrošinot ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu. Pasākuma ietvaros tiek atbalstīta jaunaudžu kopšana, mazvērtīgu mežaudžu nomaiņa, kā arī jaunu instrumentu un aprīkojuma, kas paredzēts jaunaudžu kopšanai un mazvērtīgu mežaudžu nomaiņai, iegāde.

"Mežsaimniecības ražošanas potenciāla atjaunošana ugunsgrēku un dabas katastrofu radīto postījumu vietās" 3.kārta
Projektu iesniegšana atvērta no 07.10.2010

Projektu pieņemšana turpināsies līdz brīdim, kad laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" tiks publicēts paziņojums par kārtas noslēgumu
Pasākuma mērķis ir ilgtspējīga meža zemes apsaimniekošana, atjaunojot mežsaimniecības ražošanas potenciālu un samazinot ugunsgrēkos un dabas katastrofās mežam nodarītos postījumus

Uz šo brīdi apturētie projekti

“Lauksaimniecībā neizmantojamās zemes pirmreizēja apmežošana”
Pasākuma mērķis ir veicināt meža ieaudzēšanu lauksaimniecībā neizmantojamā zemē, palielinot zemes efektīvāku izmantošanu, saglabājot bioloģisko daudzveidību un izmantojot lauku ainavas rekreācijas un estētiskās īpašības.

Uz šo brīdi pieteikšanās noslēgusies

NATURA 2000 meža īpašniekiem (NIM)
Meža ugunsdrošības profilaktisko pasākumu ieviešana