Netiec galā – atdod drošās rokās!
Meža īpašniekiem - it īpaši, ja viņi par tādiem kļuvuši nejauši, - ne vienmēr ir skaidrs plāns, ko ar savu īpašumu iesākt. Izcirst? Pārdot? Atstāt, lai brīvi aug? Parasti vēlēšanās ir, lai īpašums neaiziet postā un vismaz nerada liekus izdevumus. Iespējams, Valtera pieredze ar nejauši iegūtu mežu var arī jums palīdzēt pieņemt pareizāko lēmumu.

Valter, kā jūs tikāt pie meža?
Mežu kopā ar nelielu lauku sētu man pavisam negaidīti atstāja attāla radiniece – tante kurā tur pakāpē. Ja godīgi, es pat viņu redzējis biju labi, ja pāris reizes bērnībā. Un te pēkšņi – šī dāvana... Kā filmā - viss nokrita no gaisa. Žēl, ka tagad jau vairs nevaru paldies pateikt.

Esat nolēmis no pilsētas tagad pārcelties uz dzīvi laukos?
Nē, nē, to gan ne! Mans darbs, dzīvoklis, draugi, visi nākotnes plāni – faktiski pilnīgi viss ir pilsētā. Kā saka, lauku dzīve manos plānos neietilpst...
Sākumā biju iedomājies, ka braukāšu uz turieni brīvdienās. Bet tā braukāšana pilnīgi uz otru Latvijas galu... Tas prasīja zināmu pacietību un līdzekļus. Sākumā šausmīgi negribējās to visu atstāt nepieskatītu un nesakoptu. Zvanījos ar vietējiem, lai vismaz kritušos kokus izvāc, jaunaudzes apkopj. Bet kāda tur saimniekošana pa telefonu! Jā, nu un vēl izrādījās, ka par to visu jāmaksā īpašuma nodoklis. Piekritīsiet, muļķīgi maksāt par to, ko vispār neizmanto. Beigās iznāca, ka ar šo dāvinājumu biju iekūlies pamatīgās papildu problēmās.

Ko esat izdarījis ar savu īpašumu?
Mežs, protams, ir reāla nauda... Sākumā biju iecerējis kaut ko pazāģēt pats. Pat sarunāju tikties ar vietējiem meža cirtējiem, ko ieteica netālu dzīvojošais kaimiņš. Atnāca tādi aizdomīgi lauku veči, viegli iesiluši... Man baigi palika jau runāt, kur nu vēl ielaist savā mežā tādus! Negribas liekas problēmas - izzāģēs vēl ne to un būs mežniecībai sods jāmaksā. Turklāt, kā man paskaidroja mežsargs, ar zāģēšanu vien nekas nebeidzoties, pēc tam jāmeklē gan traktors, gan kam tos kokus atstāt, un turklāt vēl esot jāstāda mežs vietā. Teikšu godīgi – gribējās no tām visām problēmām ar godu tikt vaļā.
Tā nu sāku meklēt meža profesionāļus, kuri varētu sniegt vērtējumu, pakonsultēt. Par lielu atvieglojumu paziņa ieteica zvanīt „Meža fondam”. Viņi izstāstīja kas un kā, sniedza profesionālu meža vērtējumu, viss notika korekti un juridiski sakārtoti. Un, galvenais, ātri un par tiešām labu cenu. Lūk, tā es mežu beigās pārdevu un esmu ļoti apmierināts.

Jums nebija žēl atteikties no sava īpašuma?
Nē,  man bija svarīgi, lai tas tantes mežs neaiziet postā. Zinu, ka „Meža fonds” par to parūpēsies. Un pats nemaz neesmu apdalīts – saņēmu labu samaksu, pateicoties tam esmu varējis uzsākt savu biznesu pilsētā, kurā dzīvoju. Es uzskatu - katram jādara tas, kas viņam labāk sanāk.

Der zināt:
- Meža īpašnieka pienākums ir atjaunot mežu 3 – 10 gadu laikā no izciršanas brīža. Ja tas netiek izdarīts, tiek piemēroti bargi sodi.
- 2009. gadā konstatēti 1395 meža apsaimniekošanas un izmantošanas pārkāpumi, par ko sastādīti administratīvā pārkāpuma protokoli.
- Ja pirmo 20 gadu laikā mežs netiek pareizi izkopts, tas zaudē 70% no savas nākotnes vērtības.

„Meža fonds" veic meža uzpirkšanu, nodrošinot atbilstošāko un ātrāko samaksu, kvalitatīvu meža vērtēšanu un konsultācijas par meža vērtību.
Meža fonds – veiksmīgs darījums ar mežu!
 

Godīgam pārdevējam - godīgu pircēju!
Ja esat meža īpašnieks un esat nonācis naudas grūtībās, viens no saprātīgiem risinājumiem ir meža vai kādas tā daļas pārdošana. Būtiskākais ir atrast uzticamu, godīgu un maksātspējīgu pircēju. Sanitas ieteikumi, kas balstīti uz viņas personīgo pieredzi, varētu kalpot kā padoms daudziem.

Vai jau sen esat meža īpašniece?
Mežu man mantojumā atstāja tēvs, viņš pats to bija iegādājies par sertifikātiem toreiz, kad sākās tās īpašumu atgūšanas. Tēvs vienmēr teica, ka mežs ir viņa banka – ja kādreiz iešot grūti, tad varēs kaut ko nocirst vai pārdot un dabūt kādu naudiņu.

Sanita, vai tā ir taisnība, ka neveiksmīgi mēģinājāt pārdot kokus no sava meža?
Man tā sanāca, ka paliku bez darba. Sākumā jau nekas – gāju uz visādiem kursiem, arī bezdarbniekus saņēmu. Bet tad viss beidzās. Mani pārņēma izmisums... Un es nolēmu pārdot kokus no sava tēva meža un tā dabūt kaut nedaudz naudas. Draudzene ieteica cilvēku, kurš ar mežiem ņemas, viņš solījās visu nokārtot. Uzticējos viņam, izrakstīju pilnvaru rīkoties ar man piederošo mežu, vienojāmies par samaksu. Tika izcirstas un izvestas daudzas koku kravas, bet es naudu neesmu redzējusi vēl šodien. Zvanīju viņam, viņš necēla telefonu, tad vispār atslēdza. Kad caur paziņām viņu atradu, viņš teica, ka naudas neesot, pats esot parādos. Izrādījās, ka viņš vienkārši ir blēdis un daudzus no mūsu puses tā ir piemānījis. Policija man paprasīja līgumu, lai varētu ierosināt lietu par krāpšanu, bet man šāda līguma nebija, jo es jau vienkārši uzticējos cilvēkam...

Tomēr izskatās, ka šobrīd jūsu problēmas ir atrisinātas...
Šo problēmu joprojām neesmu atrisinājusi un no tā blēža es tā arī neko neesmu dabūjusi. Pašreizējās naudas problēmas atrisināju savādāk - pārdevu daļu meža citiem, „Meža fondam”. Biju jau gan uztraukusies, jo baidījos tikt atkal piekrāpta. Viņi pajautāja, lai atsūtot meža papīrus, veica manu meža vērtējumu, piedāvāja cenu. Vienojāmies par abpusēji izdevīgu summu un „Meža fonda” darbinieks atbrauca veikt meža apskati dabā. Pat piedāvāja nedaudz vairāk, kā biju cerējusi! Pēc tam sagatavoja līgumu, to man atsūtīja. Es, savukārt, pakonsultējos ar draudzeni, kas studē juristos. Tad noslēdzām līgumu, pēc tam saņēmu naudu savā bankā. Parēķināju, ka no tā meža naudas man pietiks ilgam laikam. Neko labāku, ko būtu varējusi izdarīt ar savu mežu, nevaru pat iedomāties.

Ko jūs varētu ieteikt citiem, kas nonākuši līdzīgā situācijā?
Vispirms vajag painteresēties par darījuma partnera godīgumu. Vajag izvēlēties to, kas jau sākumā slēdz līgumu, kur tu paraksties, kur tev paliek eksemplārs uz rokas un kas tev samaksā naudu. Tā kā man bija ar „Meža fondu”. Mēs jau neviens neesam nekādi juristi, bet tik daudz, kā neļaut sevi apšmaukt, vajadzētu saprast.

Der zināt:
- Pēdējo gadu laikā, ņemot vērā valsts ekonomisko situāciju, krāpšanu skaits ar nekustamo īpašumu ir ievērojami pieaudzis. Nereti ir gadījumi, kad krāpnieki ir cietušās puses paziņas vai pat radinieki.
- Pat ar paziņām un tuviniekiem slēdziet līgumu par darījumu, norādot tā apjomu, summu un izpildes termiņus. Darījumu, ko nebūsiet slēdzis rakstiski, nepieciešamības gadījumā oficiāli nevarēsiet pierādīt.
- Ja esat apkrāpts un lieta nonāk līdz tiesai, līdz tās izskatīšanas beigām var paiet pat pieci gadi.  

„Meža fonds" veic meža uzpirkšanu, nodrošinot atbilstošāko un ātrāko samaksu, kvalitatīvu meža vērtēšanu un konsultācijas par meža vērtību.

„Meža fonds” - labākais pircējs Tavam mežam!

Cirst vai necirst mežu – jautājums jau nav par to!
Pretēji uzskatam, ka Latvijas meži straujos tempos tiek izcirsti, statistika liecina, ka teritorijas, sauktas par „mežiem”, Latvijā ar katru gadu pieaug. Diemžēl šī statistika palielinās nevis uz vērtīgu, bet gan uz nekvalitatīvu mežu un krūmu rēķina. Neviens neapgalvo, ka meži nav jācērt. Jautājums ir tikai par to, kā to izdarīt videi un pašam mežam saudzējoši.

Andri, jūs esat mežsargs jau otrajā paaudzē. Kāds ir jūsu viedoklis par mežu izciršanu Latvijā?
Latvijā joprojām apmēram pusi teritorijas aizņem tā sauktie meži – tā liecina skaitļi. Kāpēc es saku „tā sauktie”, es jums tūlīt paskaidrošu. Ir izveidojusies situācija, ka vērtīgie meži - priedes, egles - tiek izcirsti. To izcērtot, būtu vietā jāstāda jauns priežu vai egļu mežs, bet 90% no īpašniekiem to nedara. Atstāj visu savā vaļā – tā teikt, kas augs, tas saaugs. Un tā vērtīgo koku vietā saaug krūmi. Arī pamestie, neapstrādātie lauki aizaug ar nevērtīgiem kokiem un krūmāju. Lūk, tur jums tas mežu platību pieaugums... Lielākā daļa mežu īpašnieku vispār nesaprot, ko viņi ar to savu mežu dara, viņi nedomā, kas meža vietā būs pēc 20, pēc 30 gadiem! Man patiešām sāp sirds... Bieži vien mežu tā īpašnieks ir mantojis un no meža lietām maz ko saprot. Tad negodīgi uzpircēji viņus tā aptin ap pirkstu, ka žēl skatīties... Izcērt mežā priedes, egles, visus labos kokus, izcērt veselos, bet atstāj slimos... Es vienmēr saku: ja neproti saimniekot, labāk mežam nemaz neķeries klāt!

Vai jūs iesakāt mežā vispār neko nedarīt, tas ir, vispār necirst kokus?
Ja tas būtu manā varā, visi apšaubāmie kantori un blēži, kas uzpērk kokus, no mūsu valsts tiktu izslaucīti, paliktu tikai tie, kas apzinās meža vērtību. Kas ar mežiem strādā godīgi, kas skatās arī nākotnē. Es nesaku, ka nevajag cirst mežu, nebūt nē. Ja, teiksim, priedes un egles savus 100 gadus ir augušas, vai, piemēram, bērzs savus 70 gadus jau audzis, tiem pienācis cērtamais vecums. Tāpat kā cilvēkam. Necirtīsi – paši nogāzīsies. Kāda tad tur jēga? Bet, kā jau minēju, blēži un kaktu firmas izcērt mežus, kuriem vēl būtu ko augt un augt, un meža vietā ļauj augt krūmiem. Un paši to vēl cēli sauc par meža darbiem...

Jūs arī esat meža īpašnieks. Kā jums pašam sokas ar meža darbiem?
Ziniet, ilgus gadus ar ģimeni mūsu mežu apkopām paši, sak’, lai citi no pagasta mežsarga ņem piemēru. Bet paši ziniet, kādi tagad laiki... Mežsarga alga ir neliela, bet visu kaut ko gribas, un dēlam arī palīdzēt vajag. Pārdevu vairākus hektārus sava labā egļu meža „Meža fondam”. Man jau mežs smuks, atbrauca, apskatījās, atzina par labu un uzreiz arī tiku pie naudas. „Meža fonds” ir uzticamākā firma, ko zinu. Tagad jau divi gadi būs pagājuši, bet mans mežs vēl aug – šie nav neko izcirtuši. Viņi pret mežu izturas kā es pats – kā pret nākotnes investīciju. Vispār neesmu dzirdējis nevienu gadījumu, kad „Meža fonds” kādu mežu būtu sacūkojis, tieši otrādi – viņu meži tiek uzturēti ideālā kārtībā. Cilvēkiem jāsaprot, ka uzturēt kārtībā mežu ir pamatīgs darbs, kas ne katram ir pa spēkam. Bez kārtīga saimnieka rokas tas nav iespējams.

Vai Tu zināji, ka:
- Mežs arī noveco. Kad koki sasniedz cērtamo vecumu – tā saucamo cirtmeti, tie ir vai nu jāizcērt, vai arī tie aiziet bojā un nokrīt paši.
- Latvijā ir nereti gadījumi, kad meža retināšanas laikā bezatbildīgi tiek izcirsti nevis retināšanai paredzētie slimie koki, bet, tieši pretēji, tikai veselie. Šāds mežs ir uzskatāms par neglābjami zudušu.

„Meža fonds" veic meža uzpirkšanu, nodrošinot atbilstošāko un ātrāko samaksu, kvalitatīvu meža vērtēšanu un konsultācijas par meža vērtību.

Meža pārdošana izmaina likteņus
Mūsdienu ekonomiskajā situācijā bieži ir gadījumi, kad meža pārdošana ir pēdējais salmiņš, kas atrisina šķietami neatrisināmas problēmas. Ir gadījumi, kad šāds solis izglābj ģimeni no šķiršanās un ietekmē visu ģimenes locekļu likteņus. Veltas kundze, pārdodot savas dzimtas iekopto mežu, spēja pārliecināt savus bērnus nepamest Latviju...

Veltas kundze, kāpēc jūs izlēmāt pārdot mežu?
Vai... sirds jau vēl tagad dikti sāp. Cik sevi atceros, tik šis mežs ir bijis mūsu dzimtas lepnums. Mans tēvs to mežu mantoja no mana vecātēva un tas vienmēr ir bijis tas, ar ko esmu lepojusies. Bet kas ir mežs, ja tā vietā es varu izvēlēties satikt savus radiņus...

Kā Jūs to domājat?
Kas tad te tos jaunos vairs var noturēt? Mani bērni arī grasījās braukt uz Īriju – darba te nav, nekā nav. Es jau saprotu ar’, bet man sirds sāp. Katru vakaru sēdēju un raudāju, ka nevienu no viņiem vairs nekad neredzēšu. Bērni teica, ka iekārtošoties un ņemšot mani līdzi. Es jau vecs cilvēks, i dzirdēt negribu par svešām zemēm! Tāpēc teicu, lai labāk pārdod mežu, bet tikai labiem saimniekiem. Dēls sākumā nepiekrita, jo zina jau puika, cik man tas mežs svarīgs – eju gan ogot, gan sēņot, kamēr kājas vēl ļauj. Bijām jau arī kaut ko paši pazāģējuši, bet cik tad tur tās naudiņas var dabūt! Tik vien ir kā parādus atdot un vietā sastādīt. Beigās dēls kompjūterā vai kur tur uzgāja tādu „Meža fondu”, kas maksājot ļoti labi un uzreiz. Tā nu viss notika...

Tātad Jūs sakāt, ka pārdodot savu mežu „Meža fondam”, noturējāt Latvijā savu ģimeni?
Nu ja! Atbrauca, novērtēja, teica, ka labs, ņemšot. Es ar asarām acīs prasīju, vai tad uzreiz šņiks šņaks un nost? Šie pasmējās un teica, lai neuztraucos, varēšot iet arī bekās un lācenēs, ja gribēšot. „Meža fondam” neesot intereses uzreiz to izzāģēt. Sākumā es vēl tā kā neticēju, tik lielas naudas solīja un tik jau nu labi viss izklausījās... Teicu, lai dēls pārbauda visus papīrus. Bet viss jau izrādījās labi. Pārdevām un nepagāja ne ilgs laiks, kā saņēmām solīto naudiņu. Dēlam tur bankā bija parādi, varēja tos samaksāt, nebija jāzaudē māja. Mazdēls varēs studēt – viņam tāda gaiša galva, taisni žēl būtu, ka svešās zemēs jāstrādā melnie darbi. Es teicu, lai man tik jaunus zābakus ziemai nopērk, neko citu jau man nevajag. Man galvenais, ka viņi tepat pie manis tuvumā palikuši. Ziniet, kā tas ir, - vecie ir laimīgi, ja jaunajiem labi iet...

Par mežu sirds nesāp?
Ko nu vairs! Tik daudz asaru jau izliets tad, kad bērni taisījās braukt prom. Mazdēlam nesen bija dzimšanas diena, tāds labs puika! Visi atbrauca pie manis ciemos... Viņu klātbūtne man visas sirdssāpes noņem. „Meža fonds” arī tur savu solījumu. Šogad bija laba vasara, tāpēc mežā daudz sēņu. Mežu pārdevu, bet joprojām staigāju pa to, kā pa savu.

Der zināt:
Iegūtā summa, pārdodot „Meža fondam” tikai 5 ha laba meža, ir līdzvērtīga
- pilnībā apmaksātām 4 gadu studijām vienam cilvēkam kādā no Latvijas augstskolām
- vairāk kā 4 gadus minimālā mēnešalga katru mēnesi

„Meža fonds" veic meža uzpirkšanu, nodrošinot atbilstošāko un ātrāko samaksu, kvalitatīvu meža vērtēšanu un konsultācijas par meža vērtību.

„Meža fonds” - labākais pircējs Tavam mežam!